Kāda būs jaunā darba dzīve pēc Covid-19? | EXPgroup
16313
post-template-default,single,single-post,postid-16313,single-format-standard,ajax_fade,page_not_loaded,,qode-theme-ver-10.1.1,wpb-js-composer js-comp-ver-5.0.1,vc_responsive
 

Kāda būs jaunā darba dzīve pēc Covid-19?

darba dzīve pēc covid

Kāda būs jaunā darba dzīve pēc Covid-19?


Iespējams vēl ir pāragri veikt pieņēmumus par to, kas varētu notikt pēc ilgāka laikposma, bet ir racionāli domāt par to, kādas ilgtermiņa izmaiņas iespējams veikt, kāda būs jaunā darba dzīve pēc Covid-19.

Lai gan nav iespējams salīdzināt šo krīzi ar to, kas globāli norisinājās aptuveni pirms 10 gadiem, tomēr arī toreiz daudzviet  šķita, ka ekonomika ir pašā zenītā, un cilvēki kopumā – darbā un privāti rīkojās salīdzinoši brīvi un kādreiz arī vieglprātīgi, kas bija izveidojies no psiholoģiskās un emocionālās drošības. Labu gribēdami, uzņēmēji investēja dažādos resursus un risinājumus, un tā kā līdzekļi atļāva tērēt, tad kādos gadījumos tika izvēlēti varianti, kas nebūt nav saimnieciski izdevīgākie.

Ir laiks “atiestatīt pulksteni”, veidot jaunu skatījumu un pieņemt jaunus lēmumus, racionāli izvērtējot veicamos darbos un izmantotās metodes, atzīt kļūdas un virzīties uz priekšu, izdarot racionālas un optimālas izvēles.

Ko mēs varam secināt no tā, ko esam pieredzējuši un piedzīvojuši pēdējos dažus mēnešus? Kādus būs jaunais “normālais”? Kāda būs darba dzīve pēc Covid-19, par to lasi tālāk rakstā.

  1. Izpilde pret darbā pavadīto laiku

Strādājot attālināti no mājas ofisa, esam iemācījušies pārvirzīt fokusu no laika uzskaites uz reālā darba izpildi. Daudzi uzņēmumi neizmanto darba laika uzskaites sistēmas, kas precīzi uzskaita katru minūti, un iespējams tas nemaz nav nepieciešams, ja darba izpilde un tās vadība ir labā līmeni, kā arī darbinieki ir lojāli. Ja nemaksājat darbiniekiem stundas likmi, tad aktuālāk ir tas, ko darbinieks ir paveicis darba dienā, nevis tas, cik stundas viņš ir veltījis.

Labs piemērs ir Somija, kas jau vairākus gadus ir realizējusi īsāku darba nedēļu. Vai tas negatīvi ir ietekmējis valsts ekonomiku? Nebūt nē. Iespējams, darbinieki piektdienas pēcpusdienās jau tāpat nebija noskaņoti darbam, vai veltīja otro dienas pusi, lai rīkotu komandas saliedēšanās vai dzimšanas dienu svinības. Jāņem vērā, ka ir pieradīts, ka īsāks darba laiks un elastīgi darba nosacījumi vairo produktivitāti, jo ir paaugstināts darba dzīves- privātās dzīves balanss, darbinieks jūtas laimīgāks un var labāk strādāt.

  1. Darbavieta kā sociāla platforma

Attālinātam darbam turpinot savu uzvaras gājienu, darbiniekiem komunicējot digitāli par darba tēmām, ierašanās ofisā būs pilnīgi mainījusi savu nozīmi. Tā kā darbs tiek paveikts citā vietā, tad birojs kļūs par daudz sociālāku vietu. Tā būs vieta, kur darbinieki satiksies, lai aprunātos, iedzertu kafiju, atnāktu uz lielākām sanāksmēm, atnāktu uz darba ballīti. Ofisā, tāpat kā citā neformālā gaisotnē, būs iespēja klātienē bez spriedzes sajūtas brīvi komunicēt, atšķirībā no vides, kad kolēģi ieslēgušies katrs savā kabinetā, lai noliektām galvām cītīgi strādātu. Darbavieta turpmāk būs vieta ar brīvu atmosfēru, kur valdīs radošums, un iespējas darbinieki kļūs inovatīvāki, prezentēs vairāk jaunas idejas.

  1. Cilvēcīgāka attieksme darbavietā

Sarežģītas situācijas vairāk saliedē cilvēkus. Mēs spējam just viens otram līdzi, jo pašu dzīvi ir skārušas izmaiņas. Līdz šim bijām ātrgaitas vilcienā, darot, lai tiktu izdarīts, un katru brīdi domājot, kā vēl kaut ko var efektīvāk darīt, lai nopelnītu vairāk. Tāda domāšana vairs nav iespējama. Globālā līmenī daudzu cilvēku ikdiena palika krietni lēnāka, ļaujot reflektēt par vērtībām, par to, kam veltām laiku un kas mums ir svarīgs. Apstājoties ir iespējams saskatīt, ka blakus ir līdzcilvēki, un mēs visi esam pelnījuši labāko katrs savā dzīvē.

Ikdienā varam novērot, ka indivīdi un uzņēmumi velta laiku un resursus, lai rūpētos par tiem, kam grūtāk, par tiem, kas velta pūles, lai apkarotu vīrusu. Varam apbrīnot, cik līdzjūtīgi un empātiski mūsu līdzcilvēki spēj rīkoties. Tā tik tiešām ir cilvēciska attieksme! Pēc vīrusa pandēmijas beigām, tāpēc ka cilvēki būs iemācījušies izturēties viens pret otru iecietīgāk, draudzīgāk, atbalstošāk un saprotošāk, tas būs novērojams arī darba attiecībās, sadarbībā ar kolēģiem.

Ik gadu lielāki un mazāki uzņēmumi veic darbinieku pētījumus, kur vēlas uzzināt kritērijus, kas motivē darbiniekus, kas uzlabotu viņu produktivitāti un apmierinātību ar darbu. Regulāri pētījuma rezultātos tiek iegūti dati, kas liecina, ka darbinieki vēlētos elastīgākus darba laika nosacījumus, lielāku darba dzīves un privātās dzīves balansu, tomēr tikai retais varēja teikt, ka šīs vēlmes tiek realizētas. Skatoties plašākā mērogā, šī globālā situācija ilgtermiņā ļoti iespējams pozitīvi ietekmēs darbinieku ikdienu, un palielinās labvēlīgus darba apstākļus, cilvēku labklājību darbavietā.

SIA EXPgroup jau 10 gadus piedāvā uzņēmumiem pilna spektra personālvadības pakalpojumus, un varam palīdzēt uzņēmumiem šobrīd veiksmīgi realizēt nepieciešamās izmaiņas, lai turpinātu uzņēmējdarbību – pārskatot ar darbiniekiem saistības izmaksas, veicot strukturālas un darba izpildes izmaiņas, nosakot nozzīmīgākās kompetences un “atslēgas” darbiniekus, kas ietekmēs uzņēmuma virzību, kā arī sniedzot konsultācijas vadībai.

Piesakies uz konsultāciju! Vairāk sadaļā Kontakti.